Halceon

Making games, rarely finishing


Ievads

"Vide neradīsies, ja neviens viņu neradīs", viņš teica, un sāka rakstīt latviski.

Ir viens garāks pārspriedums, ko man jau kādu laiku prasās uzrakstīt, un tā kā tas ir par !!Latviešu Valodu!!, tad pienākas tā kā arī latviski rakstīt. Bet man arī īsti nav bloga, feisbukā un tviterī tam nav vietas un draugiem.lv ir draugiem.lv

Tātad, ir izsenis zināms, ka latviešu valodā ir problēmas ar dzimtesneitralitāti. Oficiālā prakse ir jauktas vai nezināmas dzimtes gadījumos lietot vīriešu dzimti. Vēl var izmantot kādu vispārinošo kategorijas vārdu (personas, viesi, slavenības, geimeri) un pielāgoties tā dzimtei. Bet principā tie ir veidi, kā apiet problēmu, nevis to risināt.


Līdz šim esmu redzējis lokāmo viš (viša, višu) kā vietniekvārda variantu. Pluss ir tajā, ka ir kārtīgi lokāms, bet mīnuss ir tajā, ka tā būtībā ir vīriešu dzimte no izloksnes, kurā nav nevienas citas dzimtes. Izloksnes kontekstā strādā ļoti labi, un kā pagaidu risinājums ir ok, bet tas joprojām nav dzimtesneitrāli. Tas ir "vīriešu dzimte ir universāla" pacelts līdz maksimumam. Un runājot pārējā valodas vidē, kurā sieviešu dzimte vēl eksistē, tā ir vienkārši vīriešu dzimte ar kečupu.

Otrs virziens ir viņ* vai viņō. Noteikti neitrāls, bet arī nelokāms. Un nelokāmie vārdi latviešu valodā baigi negrib dzīvoties. "Uzliec tam videojam fona mūziku" ir tipiska frāze.
Noteikit ir vēl citi varianti, ko es vienkārši neesmu redzējis.

Bet neskaitot individuālās problēmas, abi šie varianti pieiet problēmai no pārāk šaura skatpunkta. Ar vieniem pašiem vietniekvārdiem latviešu valodā neko nozīmīgu nevar iesākt. Vajag uzreiz konstruēt visu deklināciju! Nu, jo kāda jēga no jauna prievārda, ja pilnā teikumā ir "viš ir vecais labais Zbigņevs".

Radošā daļa

Diskleimeris: es valodniekus nepabeidzu un maniem spriedumiem nav akadēmiskas autoritātes. Bet ja nebūs piedāvājuma, kur jaunas formas ņemt, tad arī nebūs lietojuma un nebūs risinājuma. Un mēs visi zinām, ka VVC nu gačon to darbu nedarīs.
Viens loģisks sākumpunkts šai idejai ir ņemt par pamatu vēsturisko nekatro dzimti. Labā daļa ir tā, ka tam ir zināms precedents un neizklausās pārāk nedabiski. Tai pašā laikā, tā kā taā ir bijusi ārpus lietojuma ilgu laiku, tad asociācijas, ka tā varētu saukt tikai nedzīvas lietas, ir lielākoties zudušas.

Tad nu: N-tā deklinācija.

  • Nominatīvs (kas?) -an
  • Ģenitīvs (kā?) -ān
  • Datīvs (kam?) -am
  • Akuzatīvs (ko?) -ani
  • Lokatīvs (kur?) -anī
  • Vokatīvs (eu!) -an

Būtībā šo var izmantot gan visādiem lietvārdiem (prezidentan Andran Bērziņan parakstīja līgumani dabān aizsardzībam*), īpašības vārdiem (mazaian zaļaian dīvainītan), vietniekvārdiem (viņan/viņān) un skaitļa vārdiem (vienan).

Lietas, kas šobrīd šeit trūkst - daudzskaitlis, to varbūt nākamā reizē; konkrēti vārdi, kas dzīvo šajā deklinācijā, it īpaši tādi, kas apzīmē kaut kādus savējos; lietojums, lietojums, lietojums.

*neiesaku sugasvārdus pārnest uz šo deklināciju, neskan labi


You must log in to comment.